VESTERMANES SANDRAS

ārsta neirologa prakse

Neiroloģija

Neiroloģija (gr. neuron nervs + logos mācība) – medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, kā arī nervu slimības. Šī ir samērā jauna disciplīna. 17. un 18. gadsimtā tika uzkrātas galvenokārt empīriskas zināšanas par nervu sistēmas anatomiju, fizioloģiju un patoloģiju, bet 19. gadsimtā zinātnieki sāka plaši izmantot eksperimentus nervu sistēmas pētīšanai. Tika pierādīta organisma un ārējās vides vienotība un refleksu nozīme organisma un vides savstarpējo attiecību regulēšanā. 19. gadsimtā tika atklāta arī centrālās nervu sistēmas elektriskā daba. Savukārt nervu sistēmas slimību ārstēšanas metodes sāka attīstīties tikai 20.gadsimtā un turpinās vēl arvien.

Kas ir neiroloģija?

Neiroloģija (gr. neuron nervs + logos mācība) – medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, kā arī nervu slimības. Šī ir samērā jauna disciplīna. 17. un 18. gadsimtā tika uzkrātas galvenokārt empīriskas zināšanas par nervu sistēmas anatomiju, fizioloģiju un patoloģiju, bet 19. gadsimtā zinātnieki sāka plaši izmantot eksperimentus nervu sistēmas pētīšanai. Tika pierādīta organisma un ārējās vides vienotība un refleksu nozīme organisma un vides savstarpējo attiecību regulēšanā. 19. gadsimtā tika atklāta arī centrālās nervu sistēmas elektriskā daba. Savukārt, nervu sistēmas slimību ārstēšanas metodes sāka attīstīties tikai 20. gadsimtā un turpinās vēl arvien.

Ar nervu galiem (receptoriem) cilvēks no apkārtējās vides un no paša organisma uztver daudzveidīgu informāciju, kas pa nerviem nonāk muguras un galvas smadzenēs, kur tiek apstrādāta. Informācijas apstrādes kvalitāte nosaka mūsu organisma atbildes reakcijas uz dažādiem kairinājumiem (ārējiem un iekšējiem) un situācijām gan fiziskā ķermenī, gan emociju līmenī. Nervu sistēma uztur un regulē visus cilvēka organisma orgānus un orgānu sistēmas (sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu darbību), nodrošinot to saskaņotu un nepārtrauktu darbību.

Ko dara neirologs?

Neirologa darbība ir saistīta ar vissarežģītāko no organisma sistēmām – centrālo (galvas un muguras smadzenes) un perifēro nervu sistēmu (nervi). 

Neirologs nosaka neiroloģisko slimību cēloņus, bojājuma veidu un vietu šajā sistēmā. Diagnozes uzstādīšanai nepieciešamas arī dažādas papildu izmeklējumu metodes (asins analīzes, rentgens, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, elektrofizioloģiskie izmeklējumi u.c.).

Kā izpaužas neiroloģiskās slimības?

Neiroloģiskās slimības var izpausties ļoti daudzveidīgi.

Tie var būt sāpju sindromi dažādās ķermeņa daļās – galvas sāpes, sāpes mugurā, kājās, plecos un rokās. Tie var būt jušanas un kustību traucējumi, reiboņi, līdzsvara traucējumi, apziņas un samaņas traucējumi. Tie var būt simptomi, kas atgādina citu orgānu slimības, ko pavada trauksme un baiļu sajūta.

Kā ārstē neiroloģiskās slimības?

Neiroloģisko slimību ārstēšanā tiek izmantotas un kombinētas dažādas metodes – medikamenti, vingrojumi, fizioprocedūras, masāža, ķirurģiskas manipulācijas. Tāpēc neirologam ir ļoti nepieciešama laba sadarbība ar citiem speciālistiem, piemēram, fizioterapeitiem, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārstiem, neiroķirurgiem, endokrinologiem, psihoterapeitiem, ģimenes ārstiem u.c. Diemžēl ir arī tādas nervu sistēmas slimības (Parkinsona slimība, multiplā skleroze, amiotrofā laterālā skleroze, smadzeņu infarkti u.c. slimības), kuras izraisa neatgriezenisku nervu šūnu bojāeju, un līdz ar to tās nav iespējams pilnībā izārstēt, bet ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti, atvieglot ciešanas, mazināt simptomus.

Ārstēšanas rezultāti

Labus ārstēšanās rezultātus nodrošina ne tikai neirologa kompetence un augsta kvalifikācija, bet arī aktīva pacienta un reizēm arī pacienta piederīgo iesaistīšanās ārstēšanās procesā, pietiekama motivācija un abpusēja ārsta un pacienta savstarpēja uzticēšanās un sadarbība.